Kkā dīvaini, ka pēdējā laikā nau noticis nekas slikts, es jau pat biju pieradusi, ka katru dienu tik jaunas problēmas. Pilnīgi bija tāda sajūta, ka mans sargenģelis bija paņēmis atvaļinājumu. Tagad visu laiku pārņem tāda sajūta, ka viss ies tikai uz labo pusi un, ka notiks patiešām labs. Dīvaini, bet jācer, ka tā būs.
Es tā gribu kārtīgi izballēties un nodot uguņus, vienkārši kādā baļļukā kopā ar tadiem īstiem ballīšu cilvēkiem. Nevaru sagaidīt 12. datumu, jo tad ir balle. Tik forši būs saģērbties kleitās, sapucēties un pavadīt labi laiku. Kautgan tur būs daži cilvēki, ko es patiešām negribu redzēt un kuri negrib redzēt mani.
Šodien atcerējos kāda cilvēka teikto par to, ja kāds tev ir kko uzticējis, tad nedrīkst to stastīt neviem, jo viņš ir vēlējies, lai to zini tikai Tu.
Es esmu, Es būšu, Es jūtu, ka es kļūšu, par to par ko vēlos, nemiesojos citos tēlos
Laiks nelīdzēs, tas neko nedziedēs, esmu slims, un mana slimība esi Tu!
And you are nothing, Just Liar
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru