Forši, Forši.

Ehhh cik šodien bija forša diena, nu labi neskaitot to, ka man bija jātaisa jaun s profils , jo paroli neatcerējos. Pabiju šodien pie kosmetaloga, izraustiju tur uzacis un ieliku dimantiņus skropstās. Tgd apdomāju iet uz sejas tīrīšanu, lai iztīrītu poras un nebūtu vairs to melno punktiņu, kuri man rodas no kosmētikas, bet nu šodien atkal nogrēkoju un nopirku paštonējošo :D. vispār šodien tāds labs garastāvoklis un šķiet ka viss ko es vēlos agrāk vai        
vēlāk piepildīsies.Tad velreiz pārliecinājos cik foršus viedokļus māk montiņa rakstīt, tik jaukus vārdus sen nebiju dzirdējusi (tāda mīlulīte♥)  Labiņi tgd jādodas pētīt jauno katalogu .

Dzīve izdodas 

Omg.

Es nespēju noticēt kā es varēju būt tik liela muļķe. Kā es varēju pieļaut tās pašas vecās kļūdas. Tik stulbi es sen nebiju jutusies, laikam tgd es bišķiņ vairāk sākšu izvēlēties cilvēkus ar ko kontaktēties. Ja tev nevajag mani, tad man tevi netik, tikai atceries to. Bet zini es neko nenožēlošu, bet tu gan, tici man. Un vispār kam man šis teātris un KLAUNI tajā, ja arī es varu būt laimīgā dzīvē šajā. Ha.
Nevaru sagaidīt nedēļas nogali. 

Tu samīdīji manus sapņus un cerības...un to vietā dāvāji jaunus...Cerības es aizmirsīšu, bet mani sapņi apciemos Tevi Tavos murgos.

(h)

Ja vien uz vienu mirkli Dievs aizmirstu,ka es esmu vien lupatu marionete, un uzdāvinātu man gabaliņu dzīves, es tad,laikam,neteiktu visu ko domāju,bet domātu,ko saku. Es novērtētu lietas nevis par to,cik viņas maksā,bet par to,cik daudz tās nozīmē. Es gulētu mazāk,vairāk sapņotu,saprotot,ka katru minūti,kad mēs aizveram acis,mēs zaudējam 60 sekundes gaismas. Es ietu,kamēr visi pārējie stāvētu, negulētu,kamēr citi guļ. Es klausītos, kad citi runātu, un kā es izbaudītu brīnišķo šokolādes saldējuma garšu. Ja Dievs mani apdāvātu ar vēl vienu mirkli dzīves, es ģērbtos savādāk, gulētu pludmalē pie saules plūsmas, liekos siltajiem stariem ne tikai savu ķermeni,bet arī dvēseli. AK Dievs,ja man būtu sirds,es uzrakstītu visu savu nepatiku uz ledus un gaidītu,kad parādīsies saule. Es uzzimētu ar Van Goga sapni uz zvaigznēm Bendetti poēmu un Serrata dziesma kļūtu par serenādi, kuru es uzdāvinātu Mēnesim. Es aplietu ar asarām rozes,lai sajustu to ērkšķu sāpes un saldo skūpstu to lapiņu. Ak Dievs, ja man būtu palicis vel gabaliņš dzīves,es ne dienu nepalaistu garām nepasakot cilvēkiem,kurus es mīlu,ka es viņus mīlu. Es pārliecinātu katru cilvēku,kurš man dārgs par savu mīlstību un dzīvotu iemīlējies mīlestībā. Es paskaidrotu tiem,kuri šaubās,uzskatot,ka beidz iemīlēties tāpēc,ka noveco, nesaprotot,ka noveco,beidzot iemīlēties. Bērnam es uzdāvinātu spārnus,bet ļautu viņam pašam iemācīties lidot. Es tik daudz no jums iemācījos,cilvēki, es sapratu,ka visa pasaule grib dzīvot kalnos,nesaprotot,ka laime ir tajā,kā mēs kāpjam kalnā. Es sapratu,ka no tā mirkļa,kad jaundzimušais saspiež savā mazajā rociņā tēva pirkstu, viņš nekad vairs nelaidis to vaļā. Es sapratu,ka viens cilvēks drīkst skatīties uz citu no augšas tikai tad,kad viņš otram palīdz piecelties. Ir tik daudz lietu,kurām es varētu iemācīties pie jums,cilvēki,bet diezvai viņas noderēs,tāpēc,ka kad man ieliks šajā čemodanā,es, par nožēlu, jau būšu miris. Vienmēr saki to, ko jūti un dari, to ko domā. Ja es zinātu,ka es šodien pēdējo reizi redzētu Tevi guļošu,es Tevi cieši apskautu un lūgtu Dievu,lai viņš mani padara par Tavu sargenģeli. Ja es zinātu,ka šodien es redzu pēdējo reizi,kā Tu izej pa durvīm, es apskautu tevi,noskūpstītu un pasauktu Tevi atkal,lai dotu Tev vairāk. Ja es zinātu,ka dzirdu Tavu balsi pēdējo reizi,es ierakstītu visu,ko Tu saki,lai klausītos to atkal un atkal, bezgalīgi. Ja es zinātu,ka šīs ir pēdējās minūtes,kad es Tevi redzu,es Tev teiktu : Es mīlu Tevi, nemaz nedomātu par to,muļķis,ka Tu jau to tāpat zini. Vienmēr ir rītdiena, un dzīve,dod mums vēl vienu iespēju visu labot, bet,ja es kļūdos un šodiena tas ir viss,kas mums ir palicis,es vēlētos pateikt Tev,cik ļoti es mīlu Tevi, un nekad neaizmirsīšu. Ne jauneklis, ne vecs cilvēks nespēj būt drošs par to,kas notiks ar viņu rīt. Šodien, iespējams, ir pēdējā reize,kad Tu redzi tos,kurus mīli. Tāpēc negaidi,kaut ko, izdari to šodien, tākā,ja rītdiena nepienāks nekad Tu nožēlosi par to dienu,kad Tev neatradās laiks vienam smaidam,vienam apskāvienam, vienam skūpstam, un kad Tu biji pārāk aizņemts,lai piepildītu pēdējo vēlēšanos. Atbalsti Tev tuvus cilvēkus,čuksti viņiem ausīs,ka Tev viņi ir vajadzīgi, mīli un izturies pret viņiem uzmanīgi, atrodi laiku tam,lai pateiktu : „man žēl” , „piedod man, lūdzu” un „paldis”, un visus tos mīlestības vārdus, kurus Tu zini. Neviens Tevi neiegaumēs par Tavām domām. Lūdz Dievam gudrību un spēku,lai runātu par to, ko jūti. Parādi saviem draugiem cik svarīgi viņi Tev ir. Ja Tu to nepateiksi šodien,rītdiena būs tāda pati kā vakardiena. Un ja Tu to nekad neizdarīsi,nekam nebūs nozīmes. Pildi savus sapņus. Tas mirklis ir pienācis." (heart) 

Trakais vīkends

Akdiess, nu šīs tik bija vienas trakas brīvdienas. Tā kā vakar galīgi nebija ko darīt, tad ar Namedu nolēmām patusēties un doties uz bufeti. Tad nu tā mierīgi iedzērām, atnāca Klāviņš, tad vel iedzērām atnāca Elīne ar Egitu un tad arī mans vakariņš beidzās un es uz nekādu bufeti netiku. Saņēmu arī šokējošu vēstuli. Itkā jau būtu jājūtas par kko vainīgai, bet es kkā tā nejūtos. Un kkgan varbūt neviens tam neticētu, ja es tā pateiktu, bet man tiktiešām Žēl, ka tā notika.

Tu man pietrūksti mazlietiņ, varētu pat teikt, mazliet par daudz, mazliet par biežu un mazliet vairāk ar katru dienu

Trakums.

Jā, vakar bija viens baigi trakais vakariņs. Tā es ķipa vairāk nedzeru. viss sākās tā mierīgi ar I. iedzēru Šampīti 1 to lielo 1,5 :D Tad welwienu tādu pašu. Tad vēlāk ar Ingusu un wiņa brālēnu aizgāju līdz bufetei tur wel šotiņus un tad uz koijotiem un tur wel wisādus kokteiļus. Tālāk uz pabloo baigi daudz pazīstamos satiku, tikai tā īpašu neatceros kādus. Pazaudēju pasi un telefona piekariņu. Šodien nokavēju nagu profilaksi. Bet nu kopumā jautrs vakariņš tikai kauns uz ielas rādīties. Un lasīt vēstules, ko aizsūtiju vienam ciilwēkam. Un īstenība esmu baigā šokā, ka wiņš wakar pazwanija. Nu tak jāsāk taisīties un jādodas pie Nam4ika (d) un tad jau warbūt uz grobiņu.

No taviem pieskārieniem man ir palikušas rētas


No sākuma likās, ka mazliet tagad jau ļoti, ļoti

Thank you for made me this.

Šausmas es laikam nekad nesapratīšu tavu tik ļoti bērnišķīgo uzvedību. Es domāju, ka viss ir mainījies, bet nekā.ceru, ka nekad vairs tevi nesatikšu. 

Atceries, ka reiz bija kāds kurš tevis dēļ bija gatavs uz visu, bet tu to nenovērtēji. 


P.S. Akdievs ku šodien auksts 

Kurpēs. ♥

Šonakt vispār nēesu gulējusi nevienu minūti, visu nakti par kko domāju un kad taisījos iet pagulēt tad sapratu, ka vairs nau jēgas, jo tulīt būs jāceās. Brīnums, ka man vispār necik nenāk miegs un jūtos tā, ka būtu pilnībā izgulējusies. Šodien arī pēc ilgāka laika aizgāju uz skoliņu, biju paņēmusi brīvlaikam klāt vel dažas brīvdieniņas. Tgd tik daudz kas jāmācās - jauzraksta 2 teksti angļu valodā, domraksts un jaizlasa Aspazijas dzejoļi. Dohhhh.
Kārtējo reizi pārliecinājos ka jauna kurpju pāra iegāde patiešām uzlabo garastāvokli, es nopirku tik skaistas kurpes žetonvakaram aaaaaaaa♥. Pie reizes arī beidzot nopirku Norai dāvaniņu, ceru, ka viņai patiks. Jā un tgd esmu apņēmusies nelietot alkaholu līdz 28., kā arī atradu riktīgi foršo diētu.Jāturpina pierunāt Zani lai ar šeit reģistrējas un tgd jāiet taisīt saraksts kas būs jāpēr priekš žetonvakara. Laikam atkal šodien gulēt neiešu.

Cinderella is a proof that a new pair of shoes can change your life.




Un tgd Neliels ieskats Zanes topošajā blogā 



[21:58:34] Zane Kalniņa: Kotad tu gribi lai es tur rakstu? :D


Pirmdiena:
esmu puņķaina, dzīves panīkums, laikam man ir caurs zobs, bet varbūt vnk smird mute
Otrdiena:
Nekas nav mainījies. Apēdu daudz madarīnus, sūrkst lūpas.. laikam nevarēšu bučoties. Sāpēs vel vairāk. 
Trešdiena:
Izpucēju zobus, vairs mute nesmirs. Prieks. Nebija caurs zobs. Panīkums, dzīve besī. 

Un es Gribu uz RĪGU

Kur ir Dievs, kad to vajag visvairāk?

Es mācīšos no kļūdām, kāpšu pāri sūdam. Kājas nesmērēšu, uz laimi 
vairāk necerēšu.


Katram drošvien dzīvē ir tāds brīdis, kad viss sāk rēgoties tikai tumšās krāsās. man laikam tāds ir katru gadu. Katru dienu tikai gribas ierakties spilvenos, uzslēgt mūziku un gulēt, jo tā aizmirstas visas problēmas. Lai kko labotu man vienkārši pietrūkst spēka, jo es zinu ka tāpat neko nevar izlabot ( vismaz tagad). Kaut nu būtu kāds ar kuru varētu vienkārši parunāt un izstāstīt to visu, bet laikam jāsamierinās, ka tāda cilvēka vairs nau un nebūs. Nau vairs neviena kam es varētu uzticēties un uz kuru es varētu paļauties. Laikam pati savai sirdij esmu uzlikusi priekšā tādu kā atslēgu, lai nevienam vairs nepieķertos, jo tieši tiem, kuriem pieķeros visvairāk, tos arī vienmēr pazaudēju. 
Īstenībā kādreiz es ticēju Dievam, bet nu jau tā ticība ir palikusi tik maza kā viena pilīte okeānā. Šķiet, ka man nekad nau piepildījies nekas no tā ko es vēos, kkgan es nemaz daudz nevēlētos, tikai dzīvot normāli un 1. reizi mūžā pateikt, ka esmu laimīga. 

Ir brīži, kad apstāties gribas man
Un izslēgt it visu, kas apkārt man skan
Kāds nezināms spēks mani zemē gāž-
Es jūtu, ka krītu un kļūstu vājš

visus sapņus sapņotos es ārā izmetīšu jaunus vē krāsainus es noteikti nezīmēšu, bet aizmirst tos sapņus es noteikti nevarēšu

Paldies par mirkļiem priecīgiem, bēdīgiem, smieklīgiem. Tie bija tik forši, tik jauki, tik koši.

Not for me.

Pēc 5 vienaldzības gadiem man atkal ķipa pēkšņi ir uzradies tētis. Tā forši, ja tik ilgu laiku vispār nau nekāda kontakta, pat uz izlaidumu neatnāk, neapsveic nevienā dzimšanas dienā un tad pēkšņi atnāk ciemos un izliekas tā, ka būtu aizgājis vakar. Šaubos vai tevi vispār interesēja atbilde uz jautaājumu kā man iet. Akdievs kā es nevaru sagaidīt vasaru kad tiksu prom no šī murga. Katru dienu tik kkas slikts notiek, to tak vairs nevar izturēt.Katru dienu arvien vairāk problēmas. Dohh kad tas mienreiz beigsies. Laikam laime nau radīta priekš manis.


Tikai ugunī rodas dzelzs un tikai dzīve ir īsta skolotāja. Cilvēks ir spējīgs uz visu.

Nu tā.

Tikai tagad viņa saprata, ka ir divi iemesli, kas cilvēkiem traucē īstenot savus sapņus: apziņa, ka to izdarīt ir neiespējami, un pēkšņie likteņa pavērsieni, kad sapnis negaidīti sāk piepildīties. Tās ir bailes un neziņa par to, kurp aizvedīs jaunais ceļš, bailes un neziņa par jauniem likteņa izaicinājumiem, bailes, ka viss, pie kā esam tik ļoti piraduši, izzudīs uz visiem laikiem. "

Today my life begins.

Dažreiz lai sasniegtu to ko vēlies ir jāmaina pilnīgi viss pie kā esi pieradis. Lai sāktu kko jaunu nepietiks ja mainīsi tikai daļinu, jo viss vecais vilks tevi atpakaļ 


Tā saucamā mana jaunā dzīve ir vel briesmīgāka nekā agrāk. Kauns par savu uzvedību un par to kā izturos pret visiem. Šodien laikam visu dienu par to domāju. Pašai jau sāk riebties visa tā nīdēšana, cilvēku vērtēšana pec kkādiem kritērijiem, slinkums un vienaldzība pret visu. Katru dienu es tik gatavojos dzīvot nevis tā pa īstam dzīvoju. Kā man gribētos patiešām sākt visu no jauna, no baltas lapas. Jāsāk beidzot pildīt solijumus ko dodu pati sev. Karo4 mans Jaunai gads sāksies tagad no šī mirkļa un ne minūti vēlāk, jo nožēlas brīdis ir sākuma brīdis 

No matter how long you try to be good...you can't keep a bad girl down!