Īsta maita nekliegs un neplēsīs traukus. Viņa tikai stāvēs, skatīsies acīs un smaidīs.
Viņi stāvēja divatā. Krustcelēs. Viņa sakodusi zobus stāvēja un
skatījās, kā viņam pār vaigiem rit, viena aiz otras, asaras. "Piedod. Tu
esi manas izvēles cena." Viņš ieskatījas viņas stiklainajās acīs un
nokrita ceļos viņas priekšā. Viss ķermenis drebēja un sauca palīgā. Viņs
nolaidās pie viņas kājām kā pazemīgs kalps un tikai spēja izdvest "Paliec...".
"Es nevaru", viņs pastūma ar kaju savu mīlestību un joprojām
sakodstiem zobiem pagriezās un aizgāja prom. Pavisam. Viņa izvēlējās naudu,
nevis viņu. Viņa izvēlējās dzīvi bez mīlestības. Bez sāpēm un asarām. Viņa
izvēlējās bagatību un gribēja būt slavena. Un viņš viņai traucēja šajā ceļā.
Es aizveru acis un aizgriežos lai projām ietu, negribu lai tu redzētu asaras manās acīs.
Tur nu viņa sēdēja istabas stūrī, seju paslēpusi aiz garajiem tumšajiem matiem, lai neviens neredzētu viņas asaras. Viņa pēkšņi bija sapratusi, ka ir visu pazaudējusi, visu ko bija sasniegusi, visus, kas viņai bija dārgi un visas savas cerības un sapņus. Vienīgais ko viņa vēlējas bija pazust uz visiem laikiem tā lai neviens viņu neatrastu. Viņa saprata, ka bēg no problēmām tā vienkārši bija vieglāk, nebija vairs spēka kko labot, nebija pat vairs niecīgākās cerības un pats galvenais nebija neviens, kas viņu saprastu, pieturētu un pateiktu, ka viss būs labi. Ar katru sekundi palika arvien siktāk, ar katru sekundi viņas roka sniedzās arvien tuvāk zālēm kuras ļautu aizmigt un aizmirst visu kas žņaudza viņas sirdi. Pagāja vairākas stundas līdz viņa aizmiga, dziļā miegā, miegā no kura nekad vairs neuzmodīsies. Vairs nebija nekā tikai tukšums. Tukšums istabā, uz ielas un viņas sirdī....
в одну секунду уже не та милая, не хорошая, не любимая, не дорогая. ничья
Tās pirmās 2 lietas vel es izdarīt varu, bet trešā gan nu nekādīgi nesanāk. Es esmu tāda muļke, ka es patiešām nemāku pareizi novērtēt cilvēkus, es labi izturos laikam tikai pret tiem, kuri pret mani izturas vienkārši drausmīgi. Un tikai tādēļ, ka tieši šie cilvēki ir tie kuros es parasti iemīlos, vai kuri kļūst par maniem labākajiem draugiem.
Pēdējā laikā katru dienu jūtos tik slikti, pat nezinu kapēc ( nu labi varbūt zinu) tā man ir katru gadu ap so laiku. Tā jau ir tāda kā tradīcija. Visu laiku liekas ka kkā trūkst, bet nesaprotu kā tieši. Vispār negribas neko darīt tikai sēdēt mājāas. Ballītes arī vairs negribas, it īpaši kopš pagaišās nedēļas nogales (ko es vispār labprāt aizmirstu). jāpaņem arī tāda neliela pauzīte uz kādu laiku, šitas viss jau ir aizgājis par traku. Un tai Grobiņas ērai arī jāpieliek punkts. Tā kā varat vairs mani kādu laiku nekur neaicināt.
И так хочется порой просто начать сначала,
С чистого листа, стирая тень обид,
Но есть прошлое, которое нам не забыть..
Unnunun, jaizdomā, kur dabūt naudu keratīna taisnošanai, jo es atradu, kur taisa pa diezgan lētu naudu. Un tad arī jāmēģina arī tikt vaļā no tās melnās matu krāsas, noriebusies jau viņa ir.
Tagad jātaisās un jādodas prom, līdz brīvdienu beigām būšu nesasniedzama.
vel dažas šodienas atziņas
Ja tu ejot pretī mērķim, pa ceļam apstāsies, lai mestu ar akmeņiem katram sunim, kas tevi aprej, tad tu nekad to nesasniegsi. (F.Dostojevskis)
Dievs patiesībā ir dāsns – viņš bieži sabīda kopā “īstos”, bet mēs paši neprotam rīkoties, sabojājam doto iespēju. (Z.Jančevska)
Cilvēku problēma ir tā, ka viņi tikai sapņo par to, ko varētu darīt, nevis iet un dara.(Autors nezināms)
A true princess isn't those who is in a fairytale. A true princess FIGHTS for what she BELIEVES
Esmu nostrādājis savas smadzenes un loģisko domāšanu tā, ka nespēju atšķirt labo no ļaunā, balto no melnā, lielo no mazā. Cik ilgi tas turpināsies?
Sestdien nu gan bija traka diena. Svinējām Justīnas dzimšanas dienu un protams es aizbraucu uz Grobiņu, ko es ļoti nožēloju, tur bija tik traki. Bet nu jā vismaz uzzināju, ko par mani īstenībā domā daži cilvēki un tagad pat nezinu vai tur vel braukšu. Arī uināju ļoti pārsteidzošas lietas, par kurām biju ļoti lielā šokaa. Fuj vispār kkāds traks miests (puke) Tagad tādi morālie L
Es personīgi esmu par mirdzošām glāzēm un nelieliem atmiņas zudumiem no rītiem. Par dejošanām uz skatuves, galdiem utt. Es mīlu visus tos 5dienu vakarus. Jo lai kādā pālī es nebūtu bārmenis sapratīs, ko es gribu. Tieši tādēļ es gaidu vasaru, jo zinu, ka šī būs lieliskākā un trakāka vasara, kas ir bijusi, bet nu tgs es dodos lūrēt margošu (aaaa diewinu to seriālu) un tad taisīšos un ballēties. Tonight would be a good night
I am smoked out,tore up, drunk as fuck And I wouldn't wanna change a thing Young and dumb and full of cum With a sugar loaded candy cane
All girls are made from sugar and spice, I am made from vodka and ice !
Fuj cik šīs dienas ir bijušas briesmīgas. Viss sākās 5dien. Ar Ievu iedzērām šampi un kokteiļus un gājām uz pablooo, tad uz bufeti un koijotiem. Satiku daudzus pazīstamos, tai skaistā arī Baibu un par brīnumu salīgām mieru. Bet dēļ mūsu sarunas pabloo, es wairs nezinu kam ticēt, un kam nē. Tad mums pazvanija, atbraucapakaļ un aizbraucām uz Grobiņu (ko es ļoti nožēloju). No sākuma jau bija jautri, bet nākamā dienā Ieva gribēja mājās. Protams mūs neviens nelaida, bet beigāas kkā aizmukām. Kad gājām jau uz pieturu Ieva sadomāja, ka vajadzētu iet atpakaļ. Tad nu aizgājām. Bet Ieva aiztinās ar kkādu E uz vienu briesmīgu dzīvokli. Tad nu es tur tā nogarlaikojos. Ja nebūtu bijis A. Tad es vispār būtu nojūgusies. Kkgan tam arī nau pilns rublis. Bet īstenībā viņs pateica ļoti sakarīgu teikumu. Ka ess nēesmu nekāda lelle ar kuru var spēleties un ka man arī ir jūtas. (ohoo kads arī pamanija). Tad nu vēlāk aizgājām uz 1 dzīwokli (lūk šo lēmumu es nožēloju visvairāk). Par to es vsp negribu runāt, jo tas viss bija briesmīgi. Tikai tgd sapratu to, ka dažreiz cilvēki, kuri tev liekas riktīgi foršie var izrādīties pēdējie cūkas. Tad es vel protams nokavēju autiņu, jo apmaldījos tas bija briesmīgi. Dabūju iet uz Liepāju ar kājām, bet kad biju jau pusēē kkāds vīrietis piestāja un aizveda mani.
Brīnums ka šodien rokas nau zilas, jo dažam labam patīk kost rokās.
Šodien es esu tik dusmīga, it īpaši uz 1 cilwēku, kura dēļ man tas murgs bija japaciešs.
Principā bija jau arī daži ļoti abi brīži 5dien, un no tiem gan būs patīkamas atmiņas
Šodien uz skolu neaizgāju, bet pavazājos ar mammu pa veikaliem, nopirku jaunus zābakus, apakšveļu, banķuku, maikas, stīpiņu un beidot arī jaunas austiņas, tās jau man sen vajadēja, jo man ir īpašs talants uz austiņu plēšanu. Stulbi, ka tagad draugos nevar sēdēt, jo skolotāja draugos un tā jau 100 % piekasīsies. Tulīt būs jāiet velreiz uz pilsētu ar Sintiju. Jānopērk beidzot tās garās zeķes, ko noskatīju. (smirk) Brīnos pa to, ka sodien 5diena un man vispār negribas neko darīt :o Labi tas arī ta, ka būtu viss.
P.S. Laukā atkal snieg, ta laikam līdz manai mīļajai vasarai vel tālu ={
Reiz man kāds īpašs cilvēks teica: "Kādreiz tie, kuri tevi pazaudēja sapratīs, ka tu biji eņģelis, kuru vienkārši vajadzēja iemācīt dzīvot uz zemes.. Bet būs jau par vēlu, jo tu būsi satikusi savu pavadoni..
Tātad 5dien bija ilgi gaidītais žetonnieks, protams bija jau labi, bet tomēr ne tik labi kā es gribēju, bet nu tā jau ir mana vaina. Tgd vel strīds ar paralēlklasi par viņu bērnišķīgo uzvedību. Bet nu nekas, mēs pēdējā zvanā viņus pārspēsim. Līdz 7 datumam obligāti jailabo atzīmes, tika neinu kā es izlabošu algebru un fiziku. Šodien no rīta man bija tik labs garastāvoklis, jo laukā beidzot silts laiks un saulīte spīd var just ka ir pavasaris, nu labi itkā pavasaris nesākas no 1 marta, bet man katru gadu tā ir. Vel es pēc ilgiem laikiem esmu atkal saslimusi. Wairs arī tā diži nau ko rakstīt, tikai besīī ka visiem bildes šodien jāsūta
Tu saproti ko cilvēks tev nozīmē tikai tad, kad viņu pazaudē.
