Fuj cik šīs dienas ir bijušas briesmīgas. Viss sākās 5dien. Ar Ievu iedzērām šampi un kokteiļus un gājām uz pablooo, tad uz bufeti un koijotiem. Satiku daudzus pazīstamos, tai skaistā arī Baibu un par brīnumu salīgām mieru. Bet dēļ mūsu sarunas pabloo, es wairs nezinu kam ticēt, un kam nē. Tad mums pazvanija, atbrauca pakaļ un aizbraucām uz Grobiņu (ko es ļoti nožēloju). No sākuma jau bija jautri, bet nākamā dienā Ieva gribēja mājās. Protams mūs neviens nelaida, bet beigāas kkā aizmukām. Kad gājām jau uz pieturu Ieva sadomāja, ka vajadzētu iet atpakaļ. Tad nu aizgājām. Bet Ieva aiztinās ar kkādu E uz vienu briesmīgu dzīvokli. Tad nu es tur tā nogarlaikojos. Ja nebūtu bijis A. Tad es vispār būtu nojūgusies. Kkgan tam arī nau pilns rublis. Bet īstenībā viņs pateica ļoti sakarīgu teikumu. Ka ess nēesmu nekāda lelle ar kuru var spēleties un ka man arī ir jūtas. (ohoo kads arī pamanija). Tad nu vēlāk aizgājām uz 1 dzīwokli (lūk šo lēmumu es nožēloju visvairāk). Par to es vsp negribu runāt, jo tas viss bija briesmīgi. Tikai tgd sapratu to, ka dažreiz cilvēki, kuri tev liekas riktīgi foršie var izrādīties pēdējie cūkas. Tad es vel protams nokavēju autiņu, jo apmaldījos tas bija briesmīgi. Dabūju iet uz Liepāju ar kājām, bet kad biju jau pusēē kkāds vīrietis piestāja un aizveda mani.
Brīnums ka šodien rokas nau zilas, jo dažam labam patīk kost rokās.
Šodien es esu tik dusmīga, it īpaši uz 1 cilwēku, kura dēļ man tas murgs bija japaciešs.
Principā bija jau arī daži ļoti abi brīži 5dien, un no tiem gan būs patīkamas atmiņas 
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru