Pēdējais

Skan skolas zvans tik pazīstami gaiši,
Uz stundu pēdējo vēl klasē sasauc jūs.
Un līdz ar skaņām sirdī ieplūst smeldze.
Laiks, apstājies! – vai tiešām vairs nekad.
Vai tiešām vairs nekad caur kļavu lapu zelta lietu
Jūs nenāksiet šīs skolas durvis vērt?
Skan skolas zvans...
Laiks apstājies! Tik mazu brīdi vēl...
Ļauj atmiņām kā kaijām pāri gadiem traukt..


Jā, vairs nebūs nevienas stundas, neviena kd, nevienas atzīmes. Tik dīvaini, ka vairs nebūs skolas, jo taja es esmu  pavadījusi 12 gadus. Es pat nevaru to iedomāties. Bija nedaudz skumji tas, ka nepavadiju to kopā ar savu veco klasi, jo dažreiz man patiešām pietrūkst to cilvēku ar kuriem esmu pavadījusi 10 gadus kopā. 

Zini

Zini, kā tas ir, kad visi var ar tevi runāt, bet tevi neuzklausa neviens ? Zini, kā ir tad, kad jāizliekas ka viss ir okēy, lai tikai kādu nesāpinātu ? Zini, kā ir tad, kad apkārt ir tik daudz cilvēku, bet tu jūties pilnīgi viens un pamests ? Zini, kā ir tad, kad gribas raudāt vai tikai no laimes, bet nevari, jo kāds to nesapratīs? Zini, kā ir tad, ka kāds pietrūkst, bet tev to bail pateikt skaļi, jo kāds varētu sabaidīties ? Zini kā ir tad kad kādu mīli, kaut arī tu to nezini ? Zini kā ir mīlēt, tā kad tu pat drusciņas mīlestību nesaņem pretī ?Zini, kā ir tad kad stāvi viens meža vidū un apkārt ir tāds klusums, ka šķiet - esmu viens uz pasaules un man ir labi, bet tad atkal....atkal ir jāatgriežas pasaulē, kur esi viens.... nevis viens uz vientuļas salas, betviens starp citiem. Zini??? Es zinu....