Skan skolas zvans tik pazīstami gaiši,
Uz stundu pēdējo vēl klasē sasauc jūs.
Un līdz ar skaņām sirdī ieplūst smeldze.
Laiks, apstājies! – vai tiešām vairs nekad.
Vai tiešām vairs nekad caur kļavu lapu zelta lietu
Jūs nenāksiet šīs skolas durvis vērt?
Skan skolas zvans...
Laiks apstājies! Tik mazu brīdi vēl...
Ļauj atmiņām kā kaijām pāri gadiem traukt..
Jā, vairs nebūs nevienas stundas, neviena kd, nevienas atzīmes. Tik dīvaini, ka vairs nebūs skolas, jo taja es esmu pavadījusi 12 gadus. Es pat nevaru to iedomāties. Bija nedaudz skumji tas, ka nepavadiju to kopā ar savu veco klasi, jo dažreiz man patiešām pietrūkst to cilvēku ar kuriem esmu pavadījusi 10 gadus kopā.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru