man jātur prātā vienmēr, pat tad ja citam pieder. Es nesu savu krustu sirds auksta, pat tad ja justu. Kapēc tikai itkā, kapēc esmu sliktāks, atļaujiet man ieelpot es būšu brīvāks. Es nezinu ko darīt, acīs man grauž, prātā bezizeja domas kritiski grauj. Es nezinu kur iet, es nezinu kur palikt, es nezinu kā būs, es nezinu kā salikt. Saliec durvis kopā, noliec pie sirds, tā sajūti siltumu sevī un būs labi brāl! Es nejūtu kājas un rokas tik brīvas, man sūdīgi, bet cīnos un zīmēju svītras. Es gribu braukt tālu un dzīvot skaisti, es gribu iet pa tuneli, kurā redzu es gaismu, gribu pamosties un pateikt mātei - Labrīt, iziet naktī ārā un vērot kā zvaigznes krīt, ievilkt dūmu un dzīvot ar smaidu skaisti.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru