Pēdējā laikā tik bieži vairs šeit tik bieži nerakstu, jo nav jau arī diži, ko raksīt. Bet īstenībā ir notikušas dažadas pārsteidzošas lietas. Dažas labas citas ne tik labas. Sliktā šķiet ir tā ziņa, ka visi mūsu skaistie izlaiduma plāni sāk pajukt, tikai dēļ skolotājas, jo viņa grib, lai mēs to svinam ar viņu. Es jau uzskatu, ka tas tomēr ir mans izlaidums un es to vēlos svinēt tā, kā es to gribu – ar saviem tuvākajiem cilvēkiem. Un es nezinu vai esmu gatava upurēt šos plānus, tikai tādēļ, ka kādam tie var nepatikt. Tad vel arī māte, uzzināja par teleonu, bet es biju šokā par to, ka viņa nekliedza. Šodien visu laiku domāju par to, ka pa vasaru man visa dzīve sagriezīsies otrādi. Tas šķiet tik dīvaini, ka man būs pilnīgi viss, ko es kāreiz vēlējos un, ka es būšu laimīga. Es pat nezinu kā tas ir būt laimīgai, jo līdz laimei vienmēr kkas ir pietrūcis.
Kādam gudrajam vaicāja, - kad ir laime? Gudrais atbildēja - laime ir tad, kad par to nav jādomā.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru