sestdiena, 2011. gada 16. aprīlis

Es zinu.

Es zinu-mēs kādu dienu satiksimies.
Iespējams tas nebūs rīt-tas varbūt pat nebūs pēc gada-taču tas notiks.
Nejau tāpēc ka mēs ļoti vēlētos nonākt viens otra apskāvienos-nē, tāpēc noteikti nē. Mēs satiksimies tāpēc ka Liktenim patīk spēlēties ar dzīvu cilvēku dvēselītēm. Viņš mūs kādu dienu savedīs kopā- lai vēlāk izšķirtu.
iespējams šī diena nebūs īpasi skaista.
Var pat gadīties ka tieši šajā dienā es būšu atradusi kādu kuram gatavošos teikt jā vārdu. iespējams tieši šajā dienā tu būsi noguris, bēdīgs, nevēlēsies nevienu redzēt.
Taču es zinu-mēs tikuntā satiksimies.
Un viss kas mūsu dzīvē bija noticis pirms mums-tas paliks mazsvarīgs, ,aizmirsīsies.
mēs ilgi lūkosimies viens otrā, un cerēsim ka tā varēsim lūkoties mūžīgi, taču-nē, nevarēsim.
paies laiks, iestāsies tumsa-un mūs katru gaidīs savās mājās-mūsu dzīves būs tik tiko šākušās vīties kopā-kad tās jau tiks izšķirtas, tā būs pēdējā reize kad tevi redzēšu, jā arī pirmā-taču man liksies ka esmu tevi pazinusi visu mūžu-un zini, man pietiks ar šo vienu dienu- jo tikai tas kas mums nav sasniedzams, mums šķiet pats skaistākais. 


Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru